Tātad… Tas notika Latvijā, mājā, kur mana draudzene dzīvo kopā ar savu draugu Mateo. Tālāk, viņas vārdiem runājot.
Karmena: Mateo, tu… Kad atgriezīsies mājās no darba, nebrīnies, ka mums mājās ir puisis, kurš valkā tavas vecās drēbes…
Mateo: Tam ir loģisks izskaidrojums, vai ne?
Karmena: Vai tu pazīsti kaimiņu zem mums? Viņš ir viņas līgavainis (viņš arī ir spānis, tāpat kā mēs).
Mateo: Vai viņš uzkāpa caur mūsu balkonu pliks un uzvilka manas drēbes?
Karmena: Nē, viņi šodien precas.
Mateo: Tātad, tu nozagi līgavaini no kāzām un atvedi viņu pie mums? Vai tu vairs neesi apmierināta ar mani? Vai tu zodz no citiem?
Karmena: Nē, viņš pats to izdarīja. Tas ir garš stāsts. Īsāk sakot, bija izpirkuma maksa. Līgavas māsas veica 35 izpirkuma posmos, visu ceļu līdz savam 11. stāvam un līdz pat dzīvoklim. Tā ir tāda tradīcija. Puisim ir jāpierāda sava mīlestība un jāiziet cauri visiem šiem posmiem un šķēršļiem ceļā, ko līgavas māsas rūpīgi plāno.
Un atlīdzība būs viņa nākamā sieva. Tā nu, ap 5. stāvu, līgavainis panikā metās uz liftiem un uzkāpa augšējā stāvā, cerot nokļūt uz jumta un aizbēgt pa pārējām ieejām, bet tās bija aizslēgtas. Viņš sāka raustīties, un tad es biju mūsu stāvā, izejot no dzīvokļa pēc maizes.
Karmena: Tad viņš iebrāzās, un man viņa kļuva mazliet žēl. Viņš bija tik nelaimīgs, seja noklāta ar miltiem un lūpu krāsu. Viņam acīs sariesās asaras no aso piparu un sāls maisījuma.
Mateo: Cik briesmīgi! Tik labi, ka Spānijā līgavaiņus tā nemoka pirms kāzām. Kā ar kāzām?
Karmena: Nu jau divas stundas ieejā skan kliedzieni un stampāšana, un mēs slēpjamies. Līgavainis saka, ka neatgriezīsies un… “lamāsies spāņu valodā” par šādu izpirkuma maksu, un viņš droši vien vēl kādu laiku paliks viens.
Mateo: Tad es iešu uz veikalu, man vajadzēs nopirkt vēl alu, man ir sajūta, ka šis būs interesants stāsts.
Karmena: Un kaut ko stiprāku mūsu līgavainim. Mateo vēlāk man teica, ka viņš droši vien neprecēsies šeit. Es redzēju bailes viņa acīs. Spānijā lietas ir citādāk. Reģistrācija notiek rātsnamā, kur atļauts ieiet tikai līgavai un līgavainim.
Un no procesa sākuma līdz kāzām var paiet vairāki mēneši mierīgi. Paši nesteidzīgie spāņi parasti gatavojas kāzām gadu vai pat vairākus gadus iepriekš. Piemēram, Barselonā laulību nevar reģistrēt agrāk kā sešus mēnešus. Tāpēc jauniešiem ir daudz laika, lai apsvērtu, vai tas viņiem ir piemērots.
